kad tuvojas Ziemassvētki :)

Uznāca iedvesma un tapa daži mazi (apmēram 3,2 cm) eņģelīši un miniatūri sniegavīriņi, kurus var izmantot gan kā eglītes rotājumu, gan kā telefona piekariņu.

Un arī ideja kā tos noformēt dāvaniņai vai pārdošanai, tas gan tikai pirmais maketiņš, bet man patīk :)

Jostas

Beidzot pabeidzu Lielvārdes jostu, kas jau kādu gadu bija aizņēmusi vietu manās stellēs.

Lielvārdes josta

Un nu varēju ķerties klāt, priekš manis, kam jaunam-ziedainajām jostām. Un tā pēdējo divu nedēļu laikā tapa veselas piecas ziedainās jostas-trīs Ogres un divas Vidzemes

Ziedainās jostas un Lielvārdes josta

grāmatzīmes

Neliels adīšanas trakums....

Vispār jau adu visu laiku...tikai parasti zeķītes, kādu cimdu pāri, bet tādus lielāka kalibra darbus gan retāk....
Bet pēdējā laikā uztapa veseli trīs lielkalibra darbi, no kuriem pirmais ir lakats, kurš gan tapa diezgan lēni, bet uztapa :)

adīts lakats

Nākamais lakats gan tapa ļoti ātri, viegls musturs un labi adijās

adīts lakats

Un pēc lakatu adīšanas uzadiju arī vesti. Tas tāds kā eksperiments ar nezināmu rezultātu-veste adīta no augšas vienā gabalā. bet gala rezultāts mani apmierina :)

no augšas adīta veste

Filcētas čībiņas-ātrais variants :)

Varbūt laika ziņā rezultāts nebūs ātrāks, bet kamēr čībiņas "pašas" filcējas es varu darīt citas lietas....
Eksperimentājot tapa čībuki mazām kājiņām.Tad nu dariju tā:
1) izgriezu šabloniņus
2) aptinu ar filcu
3) uzmanīgi iebāzu plānajā zeķubiksē, un riktīgi nostiepu
4) ieliku veļasmašīnā
lūk rezultāts:

Tad saiņoju ārā no tās zeķubikšu ādiņas. Iegriezu caurumus, un apgriezu uz pareizo pusi.
Un lūk rezultāts:

filcētas čībiņas

Tagad tik jāķeras pie gala apstrādes-jāpiešuj zolītes un kāds dekoratīvs elements.

Secinājums-tas ir daudz vieglāk, kā mīcīt ar rokām....Tagad tik jātaisa nākamais eksperiments-čības pieaugušajiem, jo lielākas formas veļasmašīnā varētu uzvesties savādāk. Noteikti būs jānotin ciešāk un stingrāk.

Lielvārdes josta.

Lielvārdes jostu aušana ir mans hobijs jau no...neatceros cik, bet patsmitnieces gadiem, 15, 16, varbūt pat 13-14...nu nav svarīgi....Man tā ir relaksācija, tā teikt smadzeņu atpūtināšana, jo aužot šo jostu nav laika domāt par neko citu, kā vien par katras rindiņas, katra rakstiņa ielasīšanu...un tā rindiņu pa rindiņai top rakstainā Lielvārdes josta.

viena no manām Lielvārdes jostām

Ir tik daudz dažādas versijas par šo jostu raksta nozīmi-ziņojums no kosmosa, nākotnes pareģojums...utt...Un tad citi man prasa-nu kā tad ir ar to jostu? Kas tad tur īsti ir? Nezinu...domāju, ka mūsu seņči vienkārši radija skaistas lietas...
Un tad vēl man ir jautāts-Vai tā ir ĪSTĀ Lielvārdes josta? Tad man rodas pretjautājums-Bet kāda tad ir neīstā?
Lielvārdes jostai nav tikai viens vienīgs variants, muzejos vien ir pārdesmit dažādas Lielvārdes jostas, bet cik daudz ir tādas kuras nav saglabājušās līdz mūsdienām, tādas kuras nav nonākušas līdz muzejiem....Varbūt ir kāds pamata princips-tā teikt skelets-kas visām jostām ir līdzīgs, bet gala rezultāts var atšķirties, tāpat kā cilvēks ir cilvēks, bet mēs taču esam atšķirīgi? Katra audēja auda tā kā viņai sanāca, un varbūt pat tā kā viņa gribēja....

Lai top...

Beidzot saņēmos un izveidoju savu blogu. Tagad tikai jāsāk darboties.
Idejas daudz, tikai nezinu vai izdosies realizēt tā kā iecerēts...
Esmu no tiem "ātrajiem cilvēkiem", ja kaut ko izdomāju, tad vajag tagad un tulīt! he atcerējos, ka skolā par mani teica- "cilvēks-ejam" :D nu labi, tas tā ne pa tēmu.
Būtībā manas intereses ir dažādi rokdarbi, cenšos izmēģināt visu jauno. Bet kā jaunā tehnika apgūta, tā jāmeklē nākamā, jo reti kas "paķer" tā, lai ar to aizrautos pa nopietnam. Lai gan adīšana, tamborēšana un Lielvārdes jostu aušana ir tās lietas, kas ir noturīgas, varbūt uz kādu laiku tiek noliktas malā, bet ir līdzās visu laiku :)
Uznāca iedvesma, un tapa tamborētas pirkstiņlelles, bet ir ideja uztaisīt arī filcētas! Ja izdosies šo ideju realizēt tad ielikšu arī tās :)

tamborētas pirkstiņlelles